Ir daži vārdi, kas Latvijas hokeja vēsturē ir ieguvuši leģendas statusu – Artūrs Irbe, Helmuts Balderis, Sandis Ozoliņš un, protams, Sergejs Žoltoks.
Žoltoks aizgāja mūžībā 2004. gada 3. novembrī Baltkrievijā notikušajā spēlē starp viņa pārstāvēto “Rīga 2000” komandu un Minskas “Dinamo”. Viņš nomira 31 gada vecumā pēc sirdstriekas hokeja laukumā.
Izcilais hokejists bija spēlējis divos pasaules junioru čempionātos ar Padomju Savienību, 1991. un 1992. gadā izcīnot zeltu un sudrabu, bet svarīgāk bija tas, ka Žoltoks uz ledus gāja arī piecos pasaules čempionātos Latvijas izlases krekliņā, sākot no 1997. gada un beidzot 2004. gada maijā (kā arī 1994. gada pasaules, kad komanda vēl bija B grupā).
Nāves brīdī viņam bija sieva Anna un divi dēli, un drīz pēc traģiskās nāves vīratēvs nolēma, ka nepieciešams kaut kāds piemiņas memoriāls, lai atcerētos Sergeju. Viņš atrada istabu kādā Rīgas skolā, netālu no vietējās hokeja slidotavas, un lūdza ģimeni un draugus ziedot piemiņas lietas, fotogrāfijas, trofejas.
Tā dzima Sergeja Žoltoka piemiņas istaba, kas atvērta 2007. gada 1. novembrī. Istabā ir gan krekli no visām viņa komandām, piemēram, Providensas “Bruins”, kuru labā viņš spēlēja no 1992. līdz 1995.gadam, cenšoties izsist savu ceļu Nacionālajā hokeja līgā. Tur var aplūkot arī Sergeja bērnības fotogrāfijas un trofejas, kuru panākumi bija priekšvēstnesis lielākiem sasniegumiem, kas vēl tikai sekoja, kā arī daudzus laikrakstu izgriezumus par viņa slavas celšanos gan latviešu, gan angļu valodā. Piemiņās telpā var aplūkot arī Monreālas “Canadiens” džemperi, ko parakstījuši visi viņā komandas biedri, un zem tā divas ripas. Viena ar Edmontonas “Oilers” logotipu vēsta par Žoltoka pirmajiem vārtiem NHL 1998. gada 29. decembrī Montreālas “Canadiens” sastāvā.
Uz galda istabas vidū ir divas viesu grāmatas. Viena jau ir pierakstīta, otra ceļā uz to. Vienā no lapaspusēm ir atrodams arī Boba Hārtlija, kurš Latvijas valstsvienību trenēja no 2017. līdz 2021. gadam, paraksts. Citā ir arī Latvijā dzimušā Džordža Nagobada, kurš ilgus gadus pildīja ASV izlases hokeja ārsta pienākumus. Viņš aizgāja mūžībā pagājušā gada martā 101 gada vecumā.
Žoltoks savas valsts labā spēlēja laikā, kad Latvija atkal kļuva par neatkarīgu valsti. Pirms okupācijas Latvijas izlase bija piedalījusies četros pasaules čempionātos un 1936. gada olimpiskajās spēlēs.
IIHF Latviju uzņēma 1992. gada 6. maijā, un mazajai tautai bija jāstartē no apakšas, 1993. gadā spēlējot C grupā, no 1994. līdz 1996. gadam B grupā, bet 1997. gadā beidzot A grupā. Žoltoks pasaules čempionātos spēlēja 1997., 1999., 2001., 2002. un 2004. gadā, šajā laikā viņam tikai 30 spēlēs izdevās sakrāt 25 punktus un izcelties ar 15 vārtu guvumiem.
Piemiņas telpu var brīvi apmeklēt ikviens, kurš piesaka apmeklējumu. Lai gan tā ir maza, tā godā vērtīgas atmiņs par lielisku spēlētāju un vēl lieliskāku cilvēku, kurš izbruģeja Latvijas hokeja izlasei ceļu uz pasaules skatuvi, A divīziju, kur tā spēlē vēl aizvien.
Žoltoks aizgāja mūžībā 2004. gada 3. novembrī Baltkrievijā notikušajā spēlē starp viņa pārstāvēto “Rīga 2000” komandu un Minskas “Dinamo”. Viņš nomira 31 gada vecumā pēc sirdstriekas hokeja laukumā.
Izcilais hokejists bija spēlējis divos pasaules junioru čempionātos ar Padomju Savienību, 1991. un 1992. gadā izcīnot zeltu un sudrabu, bet svarīgāk bija tas, ka Žoltoks uz ledus gāja arī piecos pasaules čempionātos Latvijas izlases krekliņā, sākot no 1997. gada un beidzot 2004. gada maijā (kā arī 1994. gada pasaules, kad komanda vēl bija B grupā).
Nāves brīdī viņam bija sieva Anna un divi dēli, un drīz pēc traģiskās nāves vīratēvs nolēma, ka nepieciešams kaut kāds piemiņas memoriāls, lai atcerētos Sergeju. Viņš atrada istabu kādā Rīgas skolā, netālu no vietējās hokeja slidotavas, un lūdza ģimeni un draugus ziedot piemiņas lietas, fotogrāfijas, trofejas.
Tā dzima Sergeja Žoltoka piemiņas istaba, kas atvērta 2007. gada 1. novembrī. Istabā ir gan krekli no visām viņa komandām, piemēram, Providensas “Bruins”, kuru labā viņš spēlēja no 1992. līdz 1995.gadam, cenšoties izsist savu ceļu Nacionālajā hokeja līgā. Tur var aplūkot arī Sergeja bērnības fotogrāfijas un trofejas, kuru panākumi bija priekšvēstnesis lielākiem sasniegumiem, kas vēl tikai sekoja, kā arī daudzus laikrakstu izgriezumus par viņa slavas celšanos gan latviešu, gan angļu valodā. Piemiņās telpā var aplūkot arī Monreālas “Canadiens” džemperi, ko parakstījuši visi viņā komandas biedri, un zem tā divas ripas. Viena ar Edmontonas “Oilers” logotipu vēsta par Žoltoka pirmajiem vārtiem NHL 1998. gada 29. decembrī Montreālas “Canadiens” sastāvā.
Uz galda istabas vidū ir divas viesu grāmatas. Viena jau ir pierakstīta, otra ceļā uz to. Vienā no lapaspusēm ir atrodams arī Boba Hārtlija, kurš Latvijas valstsvienību trenēja no 2017. līdz 2021. gadam, paraksts. Citā ir arī Latvijā dzimušā Džordža Nagobada, kurš ilgus gadus pildīja ASV izlases hokeja ārsta pienākumus. Viņš aizgāja mūžībā pagājušā gada martā 101 gada vecumā.
Žoltoks savas valsts labā spēlēja laikā, kad Latvija atkal kļuva par neatkarīgu valsti. Pirms okupācijas Latvijas izlase bija piedalījusies četros pasaules čempionātos un 1936. gada olimpiskajās spēlēs.
IIHF Latviju uzņēma 1992. gada 6. maijā, un mazajai tautai bija jāstartē no apakšas, 1993. gadā spēlējot C grupā, no 1994. līdz 1996. gadam B grupā, bet 1997. gadā beidzot A grupā. Žoltoks pasaules čempionātos spēlēja 1997., 1999., 2001., 2002. un 2004. gadā, šajā laikā viņam tikai 30 spēlēs izdevās sakrāt 25 punktus un izcelties ar 15 vārtu guvumiem.
Piemiņas telpu var brīvi apmeklēt ikviens, kurš piesaka apmeklējumu. Lai gan tā ir maza, tā godā vērtīgas atmiņs par lielisku spēlētāju un vēl lieliskāku cilvēku, kurš izbruģeja Latvijas hokeja izlasei ceļu uz pasaules skatuvi, A divīziju, kur tā spēlē vēl aizvien.